Artenschutz im EU-Naturschutzrecht

Ilgtspejigu medibu vadlinijas
Putnu direktiva ir pilniba atzita savvalas putnu medibu ka ilgtspejigas izmantošanas veida likumiba. Medibas ir darbiba, kas sniedz ieverojamus socialos, kulturas, ekonomiskos un vides ieguvumus dažados Eiropas Savienibas regionos. Tas attiecas tikai uz dažam direktiva uzskaititajam sugam, kas ari paredz virkni uz šo aktivitati attiecinamu ekologisko principu un juridisko prasibu, kas jaisteno ar dalibvalstu tiesibu aktiem. Tas nodrošina medibu parvaldibas sistemu. Pedejos gados bijis daudz stridu un sadursmju par medibu saderibu ar noteiktam Direktivas prasibam. Stridu uguni bieži baro atškirigas šo prasibu interpretacijas.

Šaja konteksta neparprotami ir nepieciešams uzlabot vadlinijas, kas attiecas uz Direktivas noteikumu istenošanu. Tas ir acimredzami, nemot vera ar šo tematu saistito tiesvedibas apjomu. Komisijai ir bijuši ari daudzi jautajumi par šo temu, tostarp Eiropas Parlamenta uzdotie. Tas jaskata ari saistiba ar pieaugošo polarizaciju, par ko liecina kontrastejoši lugumraksti Parlamentam no medibu un putnu aizsardzibas organizacijam, ko ir parakstijuši miljoniem cilveku.

2001. gada Eiropas Komisija sadarbiba ar dalibvalstu ekspertiem un galvenajam ieintereseto personu grupam, piemeram, BirdLife International un Eiropas Savienibas Medibu un dabas aizsardzibas asociaciju federaciju (FACE) uzsaka “Ilgtspejigu medibu iniciativu”, kuras merkis ir veicinat dialogu un sadarbibu starp vides un mednieku organizacijam, lai panaktu un uzlabotu ilgtspejigas medibas saskana ar Putnu direktivu. Ilgtspejigas medibas var definet ka: “Savvalas medijamo dzivnieku sugu un to biotopu izmantošanu tada veida un tada atruma, kas neizraisa biologiskas daudzveidibas samazinašanos ilgtermina un nekave tas atjaunošanos. Šada izmantošana saglaba biologiskas daudzveidibas potencialu, lai apmierinatu tagadejo un nakamo paaudžu vajadzibas un centienus, ka ari lai saglabatu medibas ka pienemtu socialo, ekonomisko un kulturas darbibu. Ja medibas tiek veiktas ilgtspejiga veida, tas var pozitivi veicinat savvalas populaciju un to dzivotnu saglabašanu, ka ari sniegt labumu sabiedribai”.

Daži no svarigakajiem iniciativas rezultatiem ir šadi:

• Ticis publicets Eiropas Komisijas Celvedis ilgtspejigam medibam saskana ar Putnu direktivu, kura dalibvalstim un ieinteresetajam personam ir sniegtas skaidras norades par to, ka likumigi un tehniski istenot Putnu direktivas noteikumus par medibam;
• Pienemts ES noligums par ilgtspejigam medibam, ko 2004. gada parakstija BirdLife International un FACE, un tas bija pamats konstruktivam partneribam starp saglabašana iesaistitajam ieinteresetajam personam (medniekiem, aizsardzibas grupam u.t.t.), lai nodrošinatu putnu medibu pienacigu parvaldibu.
• Mednieku izpratnes par Natura 2000 veicinašanas programmas uzsakšana;
• ES parvaldibas planu publicešana attieciba uz 13 medijamam putnu sugam, kuram piemit nelabveligs aizsardzibas statuss.

Celvedis ilgtspejigam medibam saskana ar Putnu direktivu paredz pareizu Putnu direktivas 7. un 9. panta analizi, kas risina butiskus jautajumus. Proti, attieciba uz 7. pantu sniegts detalizets parskats par medijamam sugam un pamatojums to medibu atlaušanai, ka ari aplukoti visparigie principi un kriteriji, kas jaievero medibas (saglabašanas centienu neapdraudešana izplatibas zonas, sapratiga izmantošana, ekologiski lidzsvarota kontrole). Turklat attieciba uz 9. pantu uzsvars tiek likts uz diviem nosacijumiem attieciba uz iznemumiem, kas jaievero: i. pieradijums tam, ka nav “cita apmierinoša risinajuma”, un II. pieradijums par vienu no iemesliem, kas atlauti saskana ar 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.