Artenschutz im EU-Naturschutzrecht

Attieciba uz Putnu direktivas 7. panta 4. punkta istenošanu Tiesa 1994. gada ar lemumu C-435/9243 secinaja, ka šajos laika posmos janodrošina pilniga medijamo sugu aizsardziba. Ta rezultata tika izstradats pamatkoncepcijas dokuments, ko ORNIS komiteja uzsaka 1998. gada, atzistot nepieciešamibu skaidrak interpretet 7. panta 4. punktu un ta piemerošanu. Dokumenta ir noraditi reproduktiva perioda datumi (dekades — 10 dienu periodi) un migrejošajiem putniem — pavasara migracija katrai II pielikuma sugai pa dalibvalstim. Rezultata iegutais dokuments (Direktivas 79/409/EEK 7. panta 4. punkta pamatkoncepcijas), kas pabeigts 2001. gada, aptvera 15 dalibvalstis.

Lidz ar vel 12 dalibvalstu pievienošanos un papildu datu uzkrašanu, vajadzeja atjauninat pamatjedzienu dokumentu. Šo procesu Eiropas Komisija saka 2008. gada sakuma, pec tam 2008. gada oktobri tika uzsakta otra apspriešanas ar ieinteresetajam personam. Ši otra apspriešanas tika uzskatita par nepieciešamu datu trukuma del un lai dotu dalibvalstim iespeju parbaudit par savu valsti sniegtos datus. Dokumenta jaunaka versija tika pabeigta 2009. gada, un ta bija pieejama Vides generaldirektorata timekla vietne 2010. gada sakuma.
Tomer Eiropas Komisija atzist, ka pamatkoncepciju dokumenta 2009. gada versiju var parskatit regulari, lai nemtu vera jaunakas zinašanas, ko sniedz musdienigas petniecibas un monitoringa metodes un, iespejams, klimata parmainu ietekme uz fenologiju. BirdLife International un FACE nosleguma zinojuma 2012. gada marta tika ieklauts “priekšlikums metodikai Putnu direktivas 7. panta 4. punkta pamatjedzienu regularai atjauninašanai” Eiropas Komisijas nobeiguma zinojuma ar nosaukumu “Putnu sugu atjaunošanas planošanas metodika Eiropas Savieniba”. Šaja sakara 2014. gada augusta tika publiceta jauna redakcija “Direktivas 79/409/EEK 7. panta 4. punkta pamatjedzieniem — II pielikuma putnu sugu vairošanas un pavasara migracijas periods 28 dalibvalstis”.

Šaja zinojuma sniegta informacija par vairošanas perioda laiku un pavasara migraciju attieciba uz putnu sugam, kas uzskaititas Direktivas par savvalas putnu aizsardzibu (79/409/EEK) II pielikuma, ES28 valstis. II pielikuma ir uzskaititas tas putnu sugas, kuras to populacijas limena, geografiskas izplatibas un reproduktiva tempa del atlauts medit visa Kopiena (1. dala) vai noteiktas dalibvalstis (2. dala). Šis dokuments ir 2001. gada septembri publiceta sakotneja zinojuma par pamatkoncepcijam atjauninata un paplašinata versija. Kopš sakotneja zinojuma publicešanas 13 jaunas valstis ir kluvušas par ES dalibvalstim. Turklat kopš 2001. gada visa ES ir kluvusi pieejama ari liela dala jaunas informacijas par iedzivotaju skaitu un tendencem. Ar šo zinojumu paredzets atjauninat 2009. gada oktobra redakciju (kura bija ieklauta informacija par ES-12 jaunajam dalibvalstim un jauna informacija par sugas statusu 15 dalibvalstis, uz kuram attiecas pirma redakcija), papildinot to ar Horvatijas datiem. Tomer joprojam ir nepieciešams rupigi atjauninat dokumentu, lai nakotne tiktu nemti vera jaunakie dati par visam dalibvalstim.

Saskana ar Putnu direktivas 8. pantu dalibvalstim ir jaaizliedz jebkada veida neselektiva un liela meroga putnu sagustišana vai nonavešana, jo ipaši Putnu direktivas IV pielikuma uzskaititas metodes. Šaja konteksta Komisija ir atbalstijusi Eiropas apsaimniekošanas planu sagatavošanu vairakam medijamam sugam, kuras uzskata par tadam, kas atrodas nelabveliga saglabašanas stavokli, piemeram, plavu tilbiti.
Šiem planiem butu japalidz dalibvalstim pildit šaja Direktiva paredzetos pienakumus. Tomer tie nav ne saistoši, ne ari uzliek dalibvalstim saistibas, kas parsniegtu to pašreizejas juridiskas saistibas saskana ar šo Direktivu.