3. Sugu aizsardziba saskana ar Dzivotnu direktivu
Ipašas aizsardzibas sistema (Dzivotnu direktivas 12.—16. pants)
Iznemuma gadijumi
16. panta ir noraditi nosacijumi, saskana ar kuriem dalibvalsts var nepiemerot ipašas aizsardzibas noteikumus.
-
Ja nav apmierinošas alternativas un ja netiek kaitets attiecigo sugu populaciju saglabašanai labveliga aizsardzibas statusa to dabiskas izplatibas areala, dalibvalstis drikst atkapties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
(a) aizsargatu savvalas faunu un floru un saglabatu dabiskas dzivotnes;
(b) noverstu nopietnu kaitejumu, jo ipaši labibai, majlopiem, mežiem, zivsaimniecibai un udeniem un citiem ipašuma veidiem;
(c) rupetos par veselibas aizsardzibu un sabiedribas drošibu vai obligati ieverotu citas seviški svarigas sabiedribas intereses, tostarp sociala vai ekonomiska rakstura intereses un videi primari svarigas labveligas parveides;
(d) izpetes un izglitibas noluka atjaunotu mineto sugu populacijas un reintroducetu minetas sugas, un veiktu ši merka sasniegšanai vajadzigas vairošanas darbibas, tostarp augu maksligo pavairošanu;
(e) stingri noteiktos apstaklos pec izveles principa un ierobežota apmera atlaut IV pielikuma uzskaitito sugu atsevišku ipatnu ieguvi vai turešanu ierobežota skaita, ko nosaka kompetentas valsts iestades. - Dalibvalstis reizi divos gados nosuta Komisijai komitejas noteikta forma sagatavotu zinojumu par atkapem, kas izdaritas saskana ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šim atkapem ne velak ka 12 menešos pec zinojuma sanemšanas, ka ari sniedz parskatu komitejai.
-
Minetaja zinojuma norada:
(a) sugas, attieciba uz kuram izdara atkapes, un šo atkapju iemeslus, tostarp riska veidu, attieciga gadijuma sniedzot noradi uz noraiditajam alternativam un izmantotajiem zinatniskajiem datiem;
(b) lidzeklus, ierices vai panemienus, kas ir atlauti dzivnieku sugu ipatnu gustišana vai nonavešana, un to izmantošanas iemeslus;
(c) laika un vietas apstaklus, kados pielauj šadas atkapes;
(d) iestadi, kas ir pilnvarota parliecinaties par nepieciešamo nosacijumu izpildi un pazinot par to, un izlemt, kadus lidzeklus, ierices vai panemienus drikst izmantot, ar kadiem ierobežojumiem un kadi resori to drikst darit, un kuram personam javeic attiecigais uzdevums;
(e) istenotos uzraudzibas pasakumus un iegutos rezultatus.
Atškiriba no Putnu direktivas Dzivotnu direktiva paredzetas atkapes ir plašakas. Iznemuma gadijums ir pielaujams, ja ir piemerojams kads no 16. panta 1. punkta a) lidz e) apakšpunkta minetajiem elementiem. Atškiriba no atkapem, kas atlautas saistiba ar IAT, nav noradits, ka tas, kas atlautas sugu aizsardzibai, nav mutatis mutandis piemerojamas Putnu direktivai.
Tadel japienem, ka Putnu direktivas darbibas joma atkape ir iespejama tikai attieciba uz sagustišanas un tirdzniecibas aizliegumiem (9. pants). Dalibvalstim ir pienakums ik pec diviem gadiem zinot Eiropas Komisijai par šim atkapem. Šaja sakara saskana ar Dzivotnu direktivas 17. pantu dalibvalstis ik pec sešiem gadiem sagatavo zinojumu par panakumiem, kas guti, istenojot Dzivotnu direktivu.
Komisija 2007. gada sadarbiba ar dalibvalstim izstradaja “Noradijumu dokumentu par dzivnieku sugu ipašu aizsardzibu”, lai rosinatu iepriekšejo noteikumu labaku izpratni (12. un 16. pants).
Iznemumi saskana ar 16. pantu gadu gaita aplukoti vairakas lietas, un EST judikatura ir skaidri noradits, ka jebkadas atkapes ir jainterprete stingri un šauri 
. Tadejadi iznemumi nevar kalpot ka visparigi pasakumi, un lemuma par iznemuma gadijumu skaidri un precizi janosaka šada iznemuma gadijuma piemerošanas merki un to pamatojoši pieradijumi. Tas japiemero atbilstoši, lai tiktu gala ar precizam prasibam un ipašam situacijam.
Šo populaciju labveligais aizsardzibas statuss to dabiskas izplatibas areala ir nepieciešams priekšnoteikums, lai noteiktu iznemuma gadijumus saskana ar 16. panta 1. punktu . Tadel saskana ar Dzivotnu direktivas 16. panta 1. punktu iznemuma gadijumam jabut balstitam uz kriterijiem, kas noteikti tada veida, lai nodrošinatu attiecigas sugas dinamikas un socialas stabilitates ilgtermina saglabašanu. Principa ir iespejams, ka ierobežota skaita ipatnu nonavešana neietekme 16. panta 1. punkta paredzeto merki. Tadel šada atkape raditu neitralu ietekmi uz attiecigajam sugam . Tomer jaatzime, ka šadu atkapju piemerošana iznemuma karta ir janoverte ari, nemot vera piesardzibas principu.
Attieciba uz nosacijumu, kas attiecas uz ierobežoto un konkreto sugu ipatnu skaitu, ko paredzets iegut vai turet, janorada, ka šis skaits katra gadijuma bus atkarigs no sugas populacijas limena, tas aizsardzibas statusa un biologiskajam ipašibam. Minetais skaits janosaka pamatojoties uz stingriem zinatniskiem datiem, kas attiecas uz geografiskajiem, klimatiskajiem, vides un biologiskajiem faktoriem, ka ari datiem, kas lauj novertet situaciju attieciba uz sugas reprodukciju un kopejo gada mirstibu dabisku celonu del.
Turklat dalibvalstim ir jasniedz skaidrs un pietiekams pamatojums par to, ka nepastav apmierinošas alternativas, ar kuru palidzibu varetu sasniegt merkus, kuru del tiek piemerots iznemums gadijums . Šis pienakums sniegt pamatojumu nav izpildits, ja lemuma par atkapi nav atsauces uz to, ka nav cita apmierinoša risinajuma vai atsauces uz attiecigiem tehniskiem, juridiskiem un zinatniskiem zinojumiem šaja sakara.
Katra zina atkapes, kas noteiktas saskana ar 16. panta 1. punktu, kopuma nedrikst radit sekas, kas butu pretruna ar minetas Direktivas merkiem. Lieta C-674/17 Luonnonsuojeluyhdistys Tapiola EST uzskatija, ka uz 16. panta 1. punkta e) apakšpunktu balstitas atkapes merki - noteiktu ipatnu iegušana vai turešana ierobežota skaita — principa nevar sajaukt ar tadu atkapju merki, kuru pamata ir 16. panta 1. punkta a) lidz d) apakšpunkts, ka rezultata pirmais minetais noteikums var kalpot par pamatu atkapes noteikšanai tikai gadijumos, kad pedejie noteikumi nav butiski. Tadel dažu ipatnu iegušana vai turešana ierobežota skaita nav pielaujama 16. panta 1. punkta a) lidz d) apakšpunkta noteiktajas intereses, ja šis intereses nav pietiekami pamatotas. Nosacijums, ka atkapes saskana ar 16. panta 1. punkta e) apakšpunktu jaisteno stingri uzraudzitos apstaklos, jo ipaši nozime, ka šie nosacijumi un veids, kada tiek nodrošinata to ieverošana, var garantet, ka attiecigo sugu ipatnus iegust vai tur selektivi un ierobežota skaita. Tadejadi attieciba uz katru atkapi, kas pamatojas uz mineto noteikumu, kompetentajai valsts iestadei ir janodrošina, ka tur izklastitie nosacijumi ir izpilditi pirms minetas atkapes piemerošana, un jauzrauga tas turpmaka ietekme. Valsts tiesibu aktiem janodrošina saskana ar mineto noteikumu pienemto lemumu par iznemuma gadijuma noteikšanu likumibu, un veidu, kada šie lemumi tiek istenoti, tostarp attieciba uz atbilstibu papildu nosacijumiem, kas jo ipaši attiecas uz vietu, datumu, ipatnu skaita un tipa savlaicigu kontroli.