Ievads
Putnu direktiva ir atzits, ka savvalas putni, kuru skaits samazinas, galvenokart ir migrejoši un veido dalibvalstu kopejo mantojumu, un ka efektiva putnu aizsardziba parasti ir parrobežu vides problema. Tas nozime nepieciešamibu uzturet vai atjaunot pietiekamu dzivotnu daudzveidibu un platibu, lai uz dažam sugam attiecinatu ipašus aizsardzibas pasakumus, reglamentetu medibas un liegtu komercialo interešu ietekmi uz izmantošanas limeni.
Tapat Dzivotnu direktiva ir atzits, ka daudzi dabiskie biotopi un savvalas sugas ir nopietni apdraudetas, ka tas ir dala no ES dabas mantojuma un ka to apdraudejumam bieži vien piemit parrobežu raksturs. Tas nozime nepieciešamibu tos uzturet un atjaunot, istenojot gan teritorijas aizsardzibu, gan izmantojot vispareju atsevišku augu un faunas sugu aizsardzibas sistemu, kas papildina Putnu direktivu, un pielaujot parvaldibas pasakumus noteiktam sugam, ja tas nepieciešams, nemot vera to aizsardzibas statusu. 
Lai panaktu šo aizsardzibu, pedejo gadu laika Eiropas Savieniba ir izveidojusi plašu aizsargajamo teritoriju tiklu visas dalibvalstis, t.s. Natura 2000. Pamatojoties uz dalibvalstu oficiali sniegto informaciju, Komisija un Eiropas Vides agentura ir izstradajusi “Natura 2000” barometru, kura apkopoti panakumi Natura 2000 izveide katra dalibvalsti. Saskana ar jaunako barometru, kas apkopo situaciju lidz 2016. gada janvarim, Natura 2000 sastav no 27 312 vietam, kas aptver 1 147 956 km˛. Sauszemes komponents aptver 787 606 km˛ (vairak neka 18% no ES sauszemes virsmas) un juras komponents aptver 360 350 km˛ (aptuveni 6% no ES juras virsmas). Tas ir lielakais koordinetais parnacionalais dabas aizsardzibas teritoriju tikls pasaule.