1. Sabiedribas lidzdaliba starptautisko tiesibu ainava
Preteji dažiem pasaules meroga vides noligumiem Starptautisko tiesibu komisijas (ILC) statuti attiecas ari uz sabiedribas lidzdalibu vides jautajumos. Ka minets, ILC statutos attiecigi formulets informacijas pieejamibas un sabiedribas lidzdalibas princips:
Lidzdalibas elements ietver prasibu, ka, sniedzot informaciju par aktivitatem, janoskaidro ari sabiedribas viedoklis. Lai gan ši prasiba nav siki izstradata, ta vismaz paredz, ka valstis nav izpildijušas šo pienakumu, vienkarši izplatot informaciju un nenemot vera sabiedribas viedokli.
Vispareja cilvektiesibu deklaracija atsaucas uz tiesibam but valdibas dalai, tieši vai balsojot, un Starptautiskais pakts par pilsoniskajam un politiskajam tiesibam (ICCPR) paredz tiesibas iesaistities lobešana. Principa abas tiesibu uz politisko lidzdalibu versijas ietver vides jautajumus, tacu šis tiesibas netiek saprastas ka tadas, kas pašas par sevi nozime sabiedribas loceklu tiesibas piedalities konkretu vides lemumu pienemšana.
Tiesibas piedalities lemumu pienemšana vides joma ir noteiktas ari 1989. gada Starptautiskaja darba organozacijas (SDO) Konvencija par pirmiedzivotaju un cilšu tautam (20 puses). Koncentrejoties uz pirmiedzivotaju un cilšu tautam, ta paredz sabiedriskas apspriedes un lidzeklus, ar kuru palidzibu šis tautas var brivi iesaistities visos lemumu pienemšanas limenos, ka ari dabas resursu izmantošana, parvaldiba un saglabašana.