2. Parskats par ES tiesibu aktiem par ietekmes uz vidi novertejumiem
Starptautiskais tiesiskais konteksts
Ta rezultata 1991. gada 25. februari tika pienemta Espo Konvencija par ietekmes uz vidi novertejumu parrobežu konteksta, pec tam Konvenciju parakstija Eiropas Kopiena (tagad Eiropas Savieniba) un divdesmit devinas valstis laika posma lidz 1991. gada 2. septembrim. Konvencija tika atverta ratificešanai, pienemšanai, apstiprinašanai un dalibai taja no 1991. gada 3. septembra. Konvencija stajas speka devindesmit dienas pec sešpadsmitas ratifikacijas (Polija, 1997. gada 12. junijs) 1997. gada 10. septembri. Konvencijai pec tas pirma grozijuma 2001. gada var pievienoties ari ANO dalibvalstis, kas nav ANO EEK dalibvalstis. 
1992. gada Rio deklaracija ANO Generala asambleja pienema un apstiprinaja piesardzibas principu, noradot, ka “Lai aizsargatu vidi, valstis saskana ar savam spejam plaši piemero piesardzigu pieeju. Ja pastav nopietna vai neatgriezeniska kaitejuma draudi, pilnigu zinatnisko noteiktibu neizmanto ka iemeslu, lai atliktu efektivus pasakumus, lai noverstu vides noplicinašanos.”
Sabiedribas lidzdalibas joma (viens no ietekmes uz vidi novertejuma galvenajiem elementiem) Orhusas konvencija tika pienemta ceturtaja ministru konference “Vide Eiropai” 1998. gada 25. junija. Ta stajas speka 2001. gada 30. oktobri. Pašlaik Konvencijai ir 47 ANO EEK regiona ligumsledzejas puses, ko veido 46 valstis un ES.
Attieciba uz strategisko ietekmes uz vidi novertejumiem Espo konvencijas pušu arkartas sanaksme 2003. gada 21. maija ministru konferences “Vide Eiropai” laika tika pienemts Kijevas protokols. Protokolu parakstija trisdesmit sešas valstis un Eiropas Kopiena (tagad ES), velak to parakstija ari Melnkalne. Protokols stajas speka 2010. gada 10. julija.